Ģēnijs, viduvējība vai pilnīga niecība - šādās kategorijās kāda ASV domnīca (think tank) L2 sadalījusi ASV sabiedriskās iestādes, izanalizējot to digitālo IQ (pilns teksts pdf formātā). Šķiet, nav pārsteigums, ka pirmajā vietā ierindojusies NASA, otro vietu ieņem Baltais nams, bet trešajā atrodas dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija PETA. Kategorijā "ģēniji" iekļuvuši arī ASV armija un ASV Demokrātiskā partija.
Kopumā tikai 5 no 100 indeksā iekļautajām organizācijām atzītas par ģeniālām, un saņēmušas vairāk nekā 140 punktus. 20 no tām novērtētas kā apdāvinātas, 24 - viduvējības, 22 - izaicinājumu priekšā un 29 novērtētas kā vājas.
Digitālā IQ indekss atklāj, ka ASV vairāk nekā 80% organizāciju ir pārstāvētas vismaz vienā sociālajā platformā, 63% no visām ir savs blogs, bet 20% - ir parūpējušās par savu pieejamību mobilajās platformās. Zemā pieejamība mobilajos man šķiet ļoti ļoti nepietiekama - it sevišķi ņemot vērā, ka arvien biežāk dažādi eksperti norāda uz to, ka nākotnē cilvēki sērfošanai internetā izmantos mobilos tālruņus.
Viena no interesantākajām lietām šajā indeksā, kas var noderēt jebkuram digitālo jautājumu pētniekam, ir piedāvātā metodoloģija. Digitālo IQ veido četras daļas - mājaslapas, digitālā mārketinga, sociālo mediju un mobilo tehnoloģiju pielietošanas vērtējums. Mājaslapas funkcionalitāte, meklēšanas rezultāti, e-pasta vēstules, darbība sociālajos tīklos (Facebook, Twitter un Youtube), pielāgošana lasīšanai mobilajā tālrunī, kā arī citas novērtēšanas metodoloģijā iekļautie raksturlielumi var būt vērtīgi ne vien sasniegtā vērtēšanai, bet arī čekliste, domājot par to, kurp virzīties savā digitālajā attīstībā. Protams, Twitter sekotāju skaits, Facebook fanu skaits un pieauguma ātrums, pat Youtube video skatījumu skaits ir ļoti garšīgi skaitļi, bet ar tiem vienmēr ir jābūt uzmanīgiem, jo - vai tie apstiprina organizācijas mērķu sasniegšanu?
Vēl noderīga šķita domnīcas piedāvātā ceļa karte, kas parāda sabiedrisko organizāciju rīcības pagātni, tagadni un nākotni. Tajā idejas var pasmelties, gan organizācijas, kas vēl tikai sāk savu ceļu digitālajā pasaulē, gan tās, kas arvien lūkojas uzlabot savu digitālo pārstāvniecību.
Šis nav vienīgais digitālā IQ indekss. Līdzīgi domnīcai jau iepriekš tapuši par farmācijas, luksus preču, skaistumkopšanas zīmolu, auto nozari un vēl citām nozarēm. Un kāpēc gan ne - mērīšana un samērīšanās vienmēr ir aktuāla. Vēlme apliecināties, padižoties, parādīt savam priekšniekam kompānijas sasniegumus. Arī sajust novērtējumu no malas, saprast savu attīstību un iespējas to turpināt. Un pēc citiem piemēriem nav tālu jāmeklē - tepat pirms dažām dienām Draugiem.lv publiskoja savu "lapu" topu, un lapu īpašniekiem un administratoriem ir liela interese samērīties un palielīties.
Tajā pašā laikā vienmēr ir kāds, kas pajautā - bet ko tas īsti nozīmē? Par sabiedrisko organizāciju digitālo IQ indeksu šos jautājumus uzdevis viens no valsts pārvaldes sociālo mediju pazinējiem Marks Drapeau, aicinot domāt par to, vai indeksam patiesi ir pievienotā vērtība. Ņemot vērā to, ka šajā vērtējumā iekļautas misijas, uzdevumu un mērķu ziņā nesalīdzināmas organizācijas (valsts pārvalde, partijas, interešu aizstāvības organizācijas), - vai atbilstoši ir mērījumi, vai tie parāda ko vairāk par kādām sakritībām, likumsakarībām un acīmredzamajiem faktiem? Turklāt sabiedrisko organizāciju kontekstā galvenais jautājums - vai digitālie rīki un esošās prasmes ir palīdzējušas organizācijas misiju piepildīt ātrāk, lētāk, labāk? - paliek neatbildēts.
Lai nu kā, es priecāšos, ja 2011.gada Govcamp nekonferencē kāds varētu prezentēt kaut vienkāršotu, bet Latvijas sabiedrisko organizāciju digitālo IQ. Vēlme pakāpties, kļūt labākiem, saņemt vairāk punktu, kāds spēles elements vienmēr iedvesmo. Ātrāk, tālāk, spēcīgāk! ;)
